„Vecsiljāņu” siers ir nosaukts galvenās siera meistares Ievas Midegas vārdā. Lai apgūtu siera gatavošanas arodu, Ieva brauca mācīties uz Holandi, un vēlāk Holandes meistars brauca uz „Vecsiljāņiem”, lai ierādītu, kā organizēt darbību jaunajā ražotnē.  Izjust un saprast sieru ir liels darbs un māka, bet tagad, pēc vairāk kā divu gadu meistarības izkopšanas, Ieva stāsta, ka var sajust siera garšu vien paskatoties uz to.

„Vispatīkamāk ir ieiet noliktavā un uzreiz sajust siera nogatavināšanas procesu,
kad redzi- šis vēl nav gatavs, bet šis, vērtējot pēc smaržas un izskata, jau ir izcils.”

Ievas darba diena sākas vēl pirms saules lēkta, kad jābrauc uz ražotni sagaidīt tikko slaukto pienu un jāuzsāk siera gatavošana. Uzskata, ka rīta piens ir labāks, bagātāks ar bioloģiski aktīvajām vielām un no rīta slaukuma sanāk īpaši vērtīgs siers. Ieva saka, ka līdz ar to, ka siers ir nodēvēts viņas vārdā, viņa jūtas par to jo īpaši atbildīga. Pati ik dienu siera plauktos apgroza katru siera ritulīti un seko līdzi brīnumainajam nogatavināšanās procesam. Ieva mīl dabu un harmoniju tajā, un varbūt tieši tādēļ tik ļoti izbauda siera gatavošanas procesu- iedod pienam uzdevumu, izveido to formās, apklāj ar vasku un viņš pats izdara visu darbu. Siers ir dzīvs organisms. Mums pēc tam atliek tikai baudīt.

Ievas iemīļotākais ir trīs mēnešus nogatavināts klasiskais siers no lielā rituļa. Savam sieram Ieva vietu atrod pie jebkura ēdiena- gan fantastiski gardām karstmaizēm, gan pastām, picām, lazanjai, zupām un siera cepumiem, kā arī, baudot to atsevišķi.